LAT

 
Esiet sveicināti Vīlandes apriņķa pašvaldību savienības mājas lapā!
 
ZIŅAS PAR VĪLANDES APRIŅĶI
Platība: platība: apm. 3 500 km˛ - apm. 8% no visas Igaunijas platības
Iedzīvotāju sastāvs: apm. 54 000 iedzīvotāju, no kā 98% igauņu
no kā apm. 30 000 dzīvo laukos
Centrs: Vīlandes pilsēta, iedzīvotāju apm. 19 870

ATRAŠANĀS VIETA
Vīlandes apriņķis atrodas Igaunijas Republikas vidus un dienvidu daļā (skat. karti), kopīga robeža ar kaimiņzemi Latviju.

DABA
Liela daļa Vīlandes apriņķa atrodas gleznainajā Sakalas augstienē, ko šķeļ dziļas senās ielejas, no tām pazīstamākās un skaistākās ir Vīlandes un Karksi ielejas. Apriņķa austrumos atrodas Igaunijas lielākā iekšzemes ūdens krātuve - Vircezers, kā arī purvaini meži un niedrāji. Rietumu daļa ir lielo upju un pārsteidzošo purvu zeme, ziemeļos, Kolga-Jāni, ir redzama savdabīga drumlinu ainava.
Augstākais punkts virs jūras līmeņa: 146 m Rutu kalns
Meži: 45,2%
Galvenās koku sugas: priede, egle, bērzs, pelēkais alksnis
Dzīvnieki: 2004. g. tika saskaitīti sekojoši meža zvēri: aļņi - 950, staltbrieži - 40, stirnas - 3650, mežacūkas – 1000, lāči – 25, vilki – 8, lūši – 46, bebri - 1100
Aizsargājamās dabas teritorijas: apm. 12%
No tām lielākais - Somā nacionālais parks (370 km˛) – tika dibināts 1993.g. Pavasara palu laikā Somā ūdens līmenis var pacelties vairāk par pieciem metriem. Regulāros palus, kam par iemelsu ir dabas un novietojuma īpatnības, vietējie iedzīvotāji sauc par piekto gadalaiku.
Seklajā Vircezerā (platība 270 km˛), kam ir visai zemi krasti, mīt 36 zivju sugas, to starpā līdakas, zandarti, plauži.

VĒSTURE
13. gadsimtā pašreizējā Vīlandes apriņķa teritorijā atradās senie Sakalas un Nurmekundas apriņķi. Šeit slējās pazīstamākā seno igauņu vecākā un karavadoņa Lembita citadele - Lehaveres cietoksnis, kas neapstrīdami ir viens no būtiskākajiem igauņu vēsturiskajiem pieminekļiem un senās brīvības cīņas simboliem. Vīlandes apriņķis ir bijis Polijas, Lietuvas, Vācijas, Zviedrijas un Krievijas varā, un pār to ir gājuši vairāki kari.
Par Vīlandes apriņķa muižu vēsturi stāsta vairāk nekā 20 līdz mūsdienām saglabājušies muižu kompleksi.
19. gadsimta otrajā pusē Vīlandes apriņķis bija viens no turīgākajiem Igaunijā. Pateicoties lina audzēšanai, ievērojami attīstījās lauku dzīve un tieši „mulgi” bija pirmie, kas izpirkuši savas lauku sētas.
Lai arī pašreizējā Vīlandes apriņķa un kādreizējās Mulgi zemes teritorijas īsti nesakrīt, mulgu saimnieku ietiepība un turība ir slavena vēl šodien. Tieši Vīlandes apriņķī aizsākās Igaunijas tautas kustība. Šeit ir uzaugušas un darbojušās vairākas ievērojamas atmodas laika personas, no tām slavenākais ir avīzes „Sakala” dibinātājs Karls Roberts Jakobsons. Pateicoties šejienes auglīgajai zemei un lauku ļaužu čaklumam, pagājušā gadsimta sākumā Vīlandes apriņķī plauka lielās lauku sētas, kas diemžēl vēlāk izšķīra to īpašnieku likteni. Atnākot Padomju laikiem, gandrīz 9000 cilvēku no Vīlandes apriņķa tika izvesti uz Sibīriju.

ZIŅAS PAR VĪLANDES APRIŅĶA PAŠVALDĪBU SAVIENĪBU 
Vīlandes apriņķa pašvaldību savienība (turpmāk Savienība) ir 1992. gada 17. janvārī izveidots Vīlandes apriņķa pašvaldību sadarbības orgāns.
Saskaņā ar likumu Savienības galvenie uzdevumi ir apriņķa vienmērīgas un līdzsvarotas attīstības atbalstīšana, demokrātiska lēmumu pieņemšanas procesa paplašināšana, savu locekļu sadarbības attīstība, informācijas un pieredzes apmaiņa, kopējo interešu pārstāvēšana, tiesību aizsargāšana un ar likumu vai līgumu Savienībai uzdoto pienākumu pildīšana.
Vīlandes apriņķa pašvaldību savienība pārstāv apriņķi un tā pašvaldības valsts orgānos un citās institūcijās.
Savienība sniedz dažādus pakalpojumus pašvaldībām, apriņķa iedzīvotājiem un organizācijām, koordinē apriņķa izglītības, jauniešu, sporta un kultūras pasākumu rīkošanu, kā arī atbalsta tos un vairākas bezpeļņas organizācijas finansiāli uz apriņķa pašvaldību savākto līdzekļu rēķina.

STRUKTŪRA
Savienības augstākais lēmējorgāns jeb kopsapulce ir Vecāko sapulce, kur parasti ietilpst pašvaldības domes priekšsēdētājs un pagasta vai pilsētas galva. Vecāko sapulce no sava vidus ievēl padomi, ievērojot principu - viens loceklis no viena Vīlandes apriņķa rajona (t.i. dienvidu, ziemeļu, Vīlandes un neapvienoto pašvaldību rajona) + Vīlandes pilsētas pārstāvis + Savienības priekšsēdētājs + priekšsēdētāja vietnieks. Tādējādi Savienības padomē kopā ir 7 locekļi. Rajona intereses parasti tiek celtas augstāk par partijas interesēm un tās tiek cienītas. Parasti Savienības padome un kopsapulce sanāk 11 reizes gadā.

Padomes sastāvs:
 
Andres Rőigas,
Hallistes pagastas vecākais

Telefons +372 436 3185; 
GSM +372 5342 0346

andres@halliste.ee
Kalevi Kaur, 
Kolga-Jāni vecākais
Telefons +372 432 8121;
GSM +372 515 6678
kalevi.kaur@kolga-jaani.ee
Kalle Jents,
Vīlandes mērs
Telefons +372 435 4711;
GSM +372 5622 9583
kalle.jents@viljandi.ee  
Alar Karu,
Tarvastes pagasta veākais 
Telefons +372 435 1811; 
GSM +372 517 2437
alar@tarvastu.ee
Erich Palm,
Telefons +372 435 4820; 
GSM +372 503 7843
erich@parstivald.ee

Ervin Tamberg,
Meizakilas mērs  

Telefons +372 435 5600; 
GSM +372 5332 4168
linnapea@moisakyla.ee  
Tarmo Riisk,
Keo pagasta veākais 
Telefons +372 437 8533; 
GSM +372 521 5310
tarmo@koo.ee
 
BIROJS
Savienības darbu vada biroja komanda, kur ietilpst izpilddirektors, sekretāre un kultūras padomnieks. Ilgu laiku izpilddirektora pienākumus pildīja Märts Molls, kurš aktīvi darbojās vēl pirms Savienības izveidošanas. Kopš 2005. gada Savienības izpilddirektors ir Reevo Maidla. Savienības sekretāre Krista Ojamäe amatā ir kopš 1992. gada, un kultūras padomniece Ele Saar - kopš 1996. gada.
 
VĒSTURE
Savienība tika dibināta 1992. gada 17. janvārī.

Dibināšanas locekļi bija:

1. Karksi-Nuia miests
2.
 Sūre-Jāni
pilsēta
3. Tarvastu locekļu

4. Halliste
locekļu
5. Meizakilas pilsēta
6. Vehmas miests
7.
 Sārepēdes locekļu
8. Vīlandes pilsēta
9. Kolga-Jaani locekļu
10. Abja locekļu

11. Sūre-Jāni locekļu
12. Polli locekļu
1992.gada laikā pievienojās:

13.Keo locekļu
 (17.03)
14.Vastemőisa locekļu
 (17.03)
15. Olustvere locekļu
 (12.05)
 
Vēlāk pievienojās:

16. Abja-Paluoja pilsēta
 (21.12.1993)
17. Kepu locekļu (17.03.1994)
18. Paistes locekļu (04.05.1995)
19. Perstes locekļu (14.06.1995)
20. Vīrastes locekļu (18.12.1996)

Vairāku pievienošanos rezultātā Savienībā ir iestājušās visas apriņķa pašvaldības un šobrīd kopā ir 15 locekļu - Abjas, Hallistes, Karksi, Kolga-Jāni, Keo, Kepu, Paistes, Perstes, Sārepēdes, Sūre-Jāni, Tarvastes, Vīrastes pagasti un Vīlandes, Meizakilas un Vehmas pilsētas.  
Par Savienības priekšsēdētājiem ir bijuši:

23.11.2005 par Savienības priekšsēdētāju ievēlēja Hallistes pagasta vecāko Andresu Rőigasu, kurš amatā ir vēl šodien
23.04.2003 - 23.11.2005 Jaan Lukas, Tarvastes pagasta vecākais
08.12.1999 - 23.04.2003 Peep Aru, Vīlandes mērs
17.01.1992 - 08.12.1999 Kalevi Kaur, Kolga-Jaani pagasta vecākais
 
DARBĪBA
Savienība spēlē būtisku lomu apriņķa kopējo pasākumu rīkošanā. Nodrošinot finansējumu, aktīvi piedalāmies kultūras, izglītības, jauniešu audzināšanas un sporta sfērās. Bez pasākumiem Savienība rīko arī kursus saviem locekļiem un pašvaldību darbiniekiem, tai skaitā domju priekšsēdētājiem un pašvaldībām. Par gadskārtēju tradīciju ir kļuvis apmācības ceļojums pie kāda no ārvalstu partneriem, kā arī sporta diena.
 
Visā Savienības darbības laikā Savienības pārstāvji vieni paši, kā arī kopā ar citu savienību pārstāvjiem ir iesnieguši vai piedalījušies daudzu likuma projektu sagatavošanā. Daudzi mūsu priekšlikumi, pieņemot likumus un noteikumus, ir ņemti vērā. Līdzdarbojoties valsts mēroga savienībās (Igaunijas lauku pašvaldību savienībā un Igaunijas pilsētu savienībā), ik gadu piedalāmies valsts budžeta veidošanā.

Ikdienā Savienība nodarbojas ar aktuālu problēmu risināšanu. 2007. gadu vislabāk raksturo gatavošanās Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu izmantošanai. Mēs plānojam jaunu sporta laukumu un vieglās satiksmes ceļu izveidošanu visā Vīlandes apriņķī. Bez tam gatavojamies attīstīt tūrisma ceļu "Zaļais ceļš” (Roheline Tee), vides izglītības tīklu, interneta izplatību un sociālos pakalpojumus. Turklāt vēl notiek pārrunas ar valsti par bērnunamu tīkla nodošanu pašvaldību kompetencē.

ĀRĒJĀS ATTIECĪBAS
Kopš 2007. gada Savienībai ir kopīgs ārējo attiecību tīkls ar Vīlandes apriņķa valdi, tas nodrošina attiecību stabilitāti un apriņķa vērienu. Savienības ārvalstu partneri ir:
1)      Dalaranas komūnu savienība (Zviedrija)
2)      Satakuntas savienība (Somijā)
3)      Mindenes-Lībekas apriņķa valde (Vācija)
4)      Podlaskie vojevodiste (Polija)
5)      Valmieras rajons (Latvija)
6)      Plunges rajona pašvaldība (Lietuva)
7)      Alsaces rajons, tai skaitā pašvaldību daļu savienība Munstere (Francija)
8)      Bauskas rajons (Latvija)
9)      Volondilī apriņķa valde (Austrālija)

SADARBĪBAS PARTNERI IGAUNIJĀ
Caur finansējumu un cita veida atbalstu Savienība ir saistīta ar ļoti daudzām apriņķa organizācijām.
- Vīlandes apriņķa attīstības centrs                  - uzņēmējdarbība, ES pabalsti
- Vīlandes apriņķa tūrisma informācijas centrs  - tūrisms, uzņēmējdarbība,
                                                                        apmācība
- Dienvidigaunijas tūrisma fonds                      - tūrisms
- Vīlandes apriņķa sporta savienība                  - sports, jaunatne, pasākumi
- Vīlandes apriņķa jauniešu centrs                    - jaunieši, pasākumi, brīvais
                                                                        laiks, profesijas
                                                                        izvēles konsultācijas
Vēl bez minētajiem partneriem Savienība sadarbojas ar apriņķa mākslas savienībām, invalīdu organizācijām, kultūras un jaunatnes darbiniekiem.

LIELĀKIE APRIŅĶA PASĀKUMI
Sakalas spēles (katru otro gadu, pēdējo reizi 2007.)
Starptautiskā ziemas deju balle
Baznīcas mūzikas dienas
Starptautiskā deju diena
Starptautiskā jauniešu diena apriņķī un republikā
Starptautiskā lauku sievu diena
Republikas cilšu dienas
Starptautiskais invalīdu kultūras festivāls
Apriņķa mūzikas grupu diena
Republikas skolotāju teātra festivāls „Tilti”
Apriņķa teātra dienas jauniešiem un pieaugušajiem

Üles